Iztēlojies scenāriju - tu esi aizvadījis saspringtu dienu, tas varētu būt dēļ izjusta spiediena darbā, gara un grūta mājupceļa vai iepriekšējo dienu konflikta atskaņām, kas turpina aizņemt vietu tavā enerģijas laukā. Tu zini, ka tūlīt tiksies ar savu partneri, un viss pēc kā Tu kāro ir drošība, mīļums un miers. Tu esi gatava/s nolikt saspringumu, neapmierinātību pie malas un uzsākt restartu no gaišas, pozitīvas vietas. Bet mirklī, kad ieraugi savu partneri notiek klikšķis - maigums, ko cerēji izstarot, pārvēršas asā vai vienaldzīgā tonī un krūtīs sajūtama ar vien blīvāka saspringuma bumba. Varbūt tas notika pats no sevis, varbūt to aizšķīla partera enerģija vai pirmie izteiktie vārdi. Tu jūties iesprūdusi/is nepatīkamā un saspringtā komunikācijas momentā. Vai atpazīsti šo situāciju?
Šādu pieredzi varam novērot, ne tikai starp cilvēkiem, kas ir intīmās attiecībās, bet arī starp ģimenes locekļiem, draugiem un pat kolēģiem. Protams, atkarībā no vides mēs parasti izmantojam atšķirīgas sociāli pieņemtas komunikācijas metodes. Tomēr, kad esam kopā ar intīmiem partneriem, mēs atļaujamies būt brīvāki, bez filtra, un bieži vien, tas noved pie izteiktiem vārdiem, kas tikai turpina biezināt šo neērto un nepatīkamo komunikācijas telpas auru.
Kā izvairīties vai kā rīkoties šādās situācijās? Pats paredzemākais risinājums būs ne-agresīva-komunikācija. Bet tas iet roku rokā ar prasmi novērot, analizēt un apkopot situāciju un savu un sava partnera iekšējo stāvokli. Vienkāršoti šo metodi varētu nosaukt- sajūti pirms izsakies. Sajūti, kā tu jūties iekšēji. Sajūti savu partneri un mēģini uz mirkli apskatīt šo situāciju arī no empātijas prizmas. Tas varētu izskatīties šādi… Apdomā pie sevis šos jautājumus: “Es jūtos aizvainota/s tapēc ka…, es esmu stresā, tapēc ka…” “Mans partneris šķiet ir attālinājies. Mans partneris šķiet ir vienaldzīgs” “Mana partnera diena ir bijusi saspringta. Mūsu miega kvalitāte ir bijusi zema. Patiesībā abi piedzīvojam spēcīgu nogurumu” - atļauj šīm apziņām un sajustajam apkopoties. Ļauj šim procesam notikt caur neitrālu perspektīvi tajā neiesējot savu “labumu” vai “cietēja mentalitāti”. Tas nenozīmē, ka tu noliedz savu emocinālo pieredzi, taču šis paņēmiens var palīdzēt iegūt svaigu ieskatu kopējā situācijā. Atgādini sev - kāds ir iznākums - ko ceri šī situācija sasniegs? Un visticamāk tas būs sasniedzams caur atklātību, laipnību un vienotu vēlmi pēc risinājuma. Šī metode var šķist gara un sarežģīta, bet ar treniņu un praksi, es apsolu, tu esi spējīga/s nonākt skaidrā, mierīgā un mērķtiecīgā prāta stāvoklī, ar apziņu par savu un sava partnera emocinālo stāvokli sekunžu laikā. Ja jūti vēlmi izprast šo emociju un pieredzes kopumu vēl dziļāk ir vērts izmantot rakstīšanu kā metodi, kas ļaus vārdiem plūst bez filtra un dos iespēju ieskatīties arī savā zemapziņas stāvoklī.
Nākamais solis ir uzsākt sarunu - uzsākt to frekvencē, kas rada drošību un atbalstu abām konfliktā esošajām pusēm. Lai nokļūtu šajā frekvencē ir jāievēro daži notiekumi. Pirmkārt, jabūt pārliecinātam, ka abas puses ir gatavas sarunai, tapēc svarīgi ir uzdot jautājumus vai konstatēt faktus (neitrālā veidā). Piemēram, “Es jūtu ka starp mums valda saspringums, vai tu būtu gatava/s šo pieredzi apspriest” “Es vēlos atrast risinājumu mūsu šī brīža stāvoklim” “Šis saspringums mūsu komunikācijā, ietekmē manu labsajūtu/to kā es pildu savus pienākumus/to kā es redzu sevi šajās attiecībās, man ar svarīgi šo atrisināt”. Ir jābūt gatavam, ka otra puse jūtīsies savādāk, vai nebūs gatava šo situāciju risināt te un tūlīt. Ja tas ir tā - norunājiet un atrodiet laiku šai sarunai, neaizmirstiet par to, jo vienlīdzīga interese risināt saspringumu ir svarīga. Neatrisināta saspringuma enerģija nekur nepazūdīs, tā var palikt mazāka vai tikt piemirsta, bet ja tā netiek netralizētā tā turpinās dzīvot starp jums.
Nonākot sarunā jeb konflikt risināšanas telpā, izvairies no totalitāro frāžu lietošanas: “Tu vienmēr/nekad” “Tevis dēļ” u.tml. Šīs var būt ļoti, ļoti bīstamas un aizkarošs veids, kā vainot pretējo cilvēku. Un turklāt, visbiežāk, tas nenovedīs pie rezultātiem, ko būsi cerējis ar šo frāžu izmantošanu sasniegt. Sajūti, pārdomā un dailies ar savu pieredzi nevis caur teikumiem, kas aktīvi uzspiež vainu pretējai pusei, bet gan izskaidro savu izdzīvoto sajūtu un pieredžu kopumu.
"Neatrisināta saspringuma enerģija nekur nepazūdīs, tā var palikt mazāka vai tikt piemirsta, bet ja tā netiek netralizētā tā turpinās dzīvot starp jums."
Komunikācija, kas ir saspringta, iespējams pārtop strīdā, pārtop aktīvā un skaļākā enerģijas apmaiņā. Tas ir dabīgs process, kā nekā mēs esam 90% ūdens. Un ūdens, kas tiek spiest kustēties uz priekšu caur šķēršļiem, akmeņiem un asiem pagrieziniem veido bangainas krāces. Bet mums, tāpat kā ūdenim, ir spēks lauzt šos pagriezienus, iet pāri akmeņiem un iztaisnot savu gultni. Tapēc, ja esi nonācis saspringtas komunikācijas eskalācijā, atgādini sev - tu vari to mainīt, tu vari pagriezt šo pieredzi un piezemēt to. Kādreiz, skaļāk izteiktiem vārdiem ir jānotiek, lai atbrīvotos no iesprūdušas enerģijas - bet, kas ir svarīgi, komunikācija nebeigsies veiksmīgi, ja apstāsies šajā punktā. Tapēc ir svarīgi, ievērot izteiktos vārdus un tos piezemēt, atvainot, atgriezt mierīgā vietā, kurā visas puses var galu galā nonākt pie atbrīvojošas un saskanīgas, un vienojošas sajūtas.
"kad visu iesaistīto pušu perspektīvas ir atklātas, kopīgais risnājums un saspringuma demontācija var tikt aktivizēta"
Saspringta komunikācija, kas netiek atrisināta rada risku savstarpējai mijiedarbībai uz izaugsmi un drošību. Tāpēc nākamreiz nonākot šādā situācijā atrodi sevī drosmi un uzticību apgalvot skaidri un tieši - kā jūties Tu un kā ceri iziet no šīs situācijas, izmantojot iepriekš minētos principus. Izvairies no abstraktas izteikšānās, jo lielākais spēks ir enerģijā, ko tēmējam tieši mērķī. Lai gan svarīgi minēt, ka būt tiešam nedod atļauju aizvainojošiem izteiciniem, vai aizskarošiem vārdiem. Būt tiešam, nozīmē būt atklātam par savām sajūtām un pieredzi no savas perspektīvas. Un tikai tad, kad visu iesaistīto pušu perspektīvas ir atklātas, kopīgais risnājums un saspringuma demontācija var tikt aktivizēta. Dažiem šāds komunikācijas veids padosies naturāli, citiem tas prasīs laiku un praksi, un tas ir normāli. Jo lielākoties mēs uzaugam sabiedrībā, kur komunikācija tiek uzskatīta par dabīgi veidotu prasmi, bet realitātē komunikācija, kas nāk no emocināli attīstītas vietas, prasa attīstību, pieredzi un darbu.